Kopš brīža, kad iepazinos ar elektroniskajām cigaretēm (tvaiku, “veipu” utml.) ir sanācis tā, ka šī nodarbe, bez tā, ka kādu laiku jau neesmu smēķējis cigaretes, ir kļuvusi arī par sava veida hobiju. Patīk jaukt dažādu garšu šķidrumus. Patīk tīt dažāda diametra, materiāla un pretestības spoles. Diemžēl (vai par laimi) patīk izmēģināt arī dažādas jaunas un ne tik jaunas tvaicēšanas ierīces (modus/tankus). Kā savulaik teica Oskars Vailds (īru/angļu dramaturgs, rakstnieks un dzejnieks)- Es esmu ļoti pieticīgs. Man pietiek ar vislabāko! Tad nu attiecībā uz lietām, kas ir mans hobijs, es cenšos pie šī principa pieturēties.
Tādēļ diezgan regulāri manos nagos nonāk dažādas augstākminētās ierīces. Pētnieka gars vai kā tvaicētāji to sauc- “kāmis” (visu velk savā migā un vienmēr ir par maz) regulāri pieprasa kaut ko jaunu. Un nebūt ne to pašu lētāko vai vecāko. Nē! Gribās pamēģināt jaunākos produktus (vai labākos). Tas pats “kāmis” ir pievilcis pilnu migu ar dažnedažādākajiem loriņiem. Varētu atvērt nelielu vape-shop, ja būtu vēlme to visu izpārdot. Tā nu ir izveidojusies vairāk vai mazāk labu, vairāk vai mazāk jaunu utt. dzelžu kolekcija. Pūkainais maita ir piespiedis iegādāties arī vairākas “haipa” ierīces. Kā, piemēram, daudzu tvaicētāju sapni - LostVape Triade DNA. Uz to momentu nebija nekā labāka un/vai dārgāka (es nerunāju par unikāliem, vienā eksemplārā ražotiem meistardarbiem, kuru cena “melnajā” tirgū var sasniegt dažus gadus veca kompaktklases auto cenu). Ok, dabūju! Pilnas bikses prieka! Uz pirmajām divām dienām….
Dažādu iemeslu dēļ (tas nav šī apskata mērķis) es neiedziļināšos detaļās. Triāde palika plauktā krāt putekļus. Kopš tā brīža tika savilkti alā vēl daudz un dažādi citi modi un tanki. Taču kaut kāds nemiers dīdīja. Gribējās kaut ko tādu- nu “tādu”…
Tad nu veselais saprāts vienojās ar “kāmi” un bankas kontu. Četrciparu € skaitli par modu samaksāt neļauj neviens no vienošanās dalībniekiem.
Ko nu? Interneta izpēte nonāca līdz tam, ka nepārkāpjot “biznesa klases” latiņu un neiebraucot “luxury” segmentā, jāapstājas uz SX Mini G-class.
Jāsāk gan ir ar to, ka apstāšanās cena ir 200+ naudiņas (nav būtiski - $ vai €). Atmetot visus emocionālos izvēles aspektus, paliksim pie tā, ka šis verķis beidzot nonāca manos nagos.
Tad nu no šīs vietas varētu sākt arī ierīces apskatu, ja vien neesat aizmiguši lasot ievadu.
/Turpinājums sekos.../ //komentāros atļauts izteikt viedokli par sižetu un uzdot jautājumus, kas palīdzēs turpmāko sēriju tapšanā//
